šmu

nu ko, piektdienas vakars pie švēdēm bija patiesi labs. tā kā es gribēju. mierīgi jautrs.

svētdien saskāros ar ļoti episkām situācijām sabiedriskajos transportos  un saistībā ar tiem.

izrādās, ka ne tikai vienu cilvēku, bet vairākus cilvēkus autobusā piš tas, ka es uzlieku kāju uz pretējā krēsla, pietam, es pēc tam taisījos notīrīt. izrādās, ka var divas reizes nepareizi aizbraukt pa vienu ielu, bet nu mēs ar boņu varam visu. un izrādās, ka ir šoveri, kuri par nelielu patraucēšanu satiksmē izsakās "ja man būtu pistole, točna nošautu" un tas bija viens no viņa teicieniem. tikmēr trīs sēdošie priekšā cilvēki, kas viens otru nepazīst, saskatās un smejas par viņu.

pēdējā laikā es arī nevaru saprast, vai laiks velkas vai skrien uz priekšu. viss liekas tik sen, bet it kā tikko noticis. esmu pazudusi laikā.

man patika šodienas čill skolā, saulīte, starpbrīdis ar alisi un skriešana vakarā. skriet ir forši. vismaz pielaidīšu savām nopīpētajām plaušām vairāk gaisa.

5dien plānojams bombīt ar alisi vai arī 6dien metallicā un pēc.

jebkurā gadījumā, 5dien vai 6dien, man būs hc. un, jā, metallica jau tuvojas, jau tūlīt. yesyes

man ir atkarība no donutiem. laikam būs jāskrien katru vakaru ;D

piektdien ieplānots arī seriālu vakars pie luīzes, tieši pirms hc derētu un man vienmēr patīk ar luīzi. yaay

ko tur daudz. es mīlu piektdienas, laikapstākļus un tādas lietas.

man ir ļoti smags mūzikas deficīts, neesošā ipoda un tumbiņu, un saplīsušā monitora dēļ. tas ir tik briesmīgi, tiešām briesmīgi. visu laiku nemiers. es gribu atpakaļ savu mūziku.

un man atkal ir sākusies piena atkarība.

man huiņa nāk galvā,jo man sāp galva un es tūlīt te aizmigšu.

turās!