Monday, February 8

žulu




jau pirmajā dienā skolā uzkrita virsū 3793854409 parādi, kurus jākārto un vēl visādas vielas, kas bīdas uz priekšu.
un vienīgais, kas mani tagad, ikdienā, šodien, šobrīd iepriecina ir bada spēles, kuras tūlīt došos lasīt, kaut kādi pāris, tiešām pāris, cilvēki manā apkārtnē, mūzika, apelsīns, miegs, gaidāmais brauciens uz angliju.
kāpēc? a vot huj viņu zin.
kaut gan es nevarētu sūdzēties. tā jau viss ir labi. varbūt pārāk mierīgi manai hiperaktīvajai personībai, kas pēdējā laikā varbūt tāda pat vairs nav tik ļoti tāda.

un, bļeģ, es jau tagad, atkal jau pirmdien gribu piektdienu. tiešām ir vērts izdzīvot visu nedēļu, lai atkal būtu piektdiena. jā.
pietam šī nedēļa būs brutal stundās, konsultācijās un vēl improvizācijā.

šodien neko īpašu neizrunājot ar jariku, ar ļoti īsu sarunu laikam tā īsi un konkrēti visu pateicām viens otram.
tas ir jauki, ka tās visas huiņas ir garām.
bet tā visa saruna lika aizdomāties arī par cilvēcisko personību, individuālismu. visi vienmēr cenšas iekļauties kaut kādā barā, izcelties kopā ar kādu un parādīt visiem cik ir kruts vai kruta, jo redz čillo ar tiem un šitiem cilvēkiem. protams tos, kas padomās, ka nahuj viņiem visu to baru vajag, tos uzskatīs par lohiem, stulbeņiem un nemākuļiem, bet patiesībā, vismaz pēc manām domām, tieši tie cilvēki ir uzvarētāji. varbūt ne vienmēr, bet bieži. viņi spēj izcelties ar sevi vienu, nevis ar vēl 20 purniem aiz muguras, kas pateiks kaut ko no sērijas 'jā, bļaāāā, tas bija tik labs'. pietam, visi tie 20 purni to pateiks, jo visiem tā vajag un ja visi, tad visi. viņi būs tie, kas pateiks tev, ka kurpes piestāv pie krekla, ja pat tas izskatās pilnīgi pa dirsu.
man patīk, ka pēc visām šīm čerņām mēs, jā, es domāju tieši mūs četrus patiesībā, mēs katrs par sevi esam kaut ko ieguvuši, nostabilizējuši sevi un sanākuši atpakaļ. nu labi, mēs trīs sanākuši atpakaļ. laikam tāpēc, ka katram vajag kaut kādu brīdi sev un tā.cilvēki tāpat vienmēr mainās, nepārtraukti un taviem tuvākajiem ir tam vienkārši jāpielāgojas vai arī jāpasūta tevi dirst. es nezinu.
un man ir patiesi liels prieks par to, ka man apkārt ir pāris tādu cilvēku, kas man acīs pateiks to ko vajag pateikt.

man 30stm un coldplay vakariņš.
ā, jā, es kādreiz pametu savu last.fm novārtā, pirms īsa brīža uzmočīju jaunu: http://www.last.fm/user/victimofherself
pievienojiet, mazie

un neklausieties manos murgos (:

No comments:

Post a Comment