stress, stress, stress.
tgd, kad viss pabeigts un, skatoties uz to runu, liekas, ka nekas trauks jau nav, bezmazvai elementāri, bet tikko es iedomājus sevi tur, priekšā, tos skolotāju pētošos skatienus un piekasīšanās jautājumus, kurus viņi uzdod, ka visu laiku būs jādomā par to kā tu stāvi, kā tu runā, par to, ka ir jāpārslēdz prezentācija, ka būs jāatbild pārliecināti uz tiem sūda jautājumiem. tad gan viss iekšā apgriežas. nemaz nedomājot par to kā būs rīt. varu iedomāties kā izskatīsies manas trīcošas rokas un kājas. gan jau, ka komiski. labi, ka Santa vismaz būs blakus. divatā laikam viegāk.
jāiet paskatīties seriāls, lai nomierinātos un tad vēlreiz jāpamēģina tā huiņa, jāizguļas un rīt jāsaņemas.
no otras puses - tik labi, rīt būs miers.
No comments:
Post a Comment