pizdata

mans vēders, kas ir pilns ar aliņu, mohito un karstvīnu šobrīd sāp no smieklu devas, ko šodien saņēmu.

vienkārši atkal iedarbojās mans un anastasijas special connection un bija vienkārši ahujenna.

viss sākās jau mego, bet routā vienkārši gāja nonesoši. okay, sākumā ar to bizaino čali, ar lidojošu krēslu un lidojošu alus kausu gan nebija jautri, bet pēc tam vienkārši fail pēc fail. tas tiešām bija pat vairāk nekā nonesoši. "es atvainojos, bet es atdevu draudzenes cimdus." vai "oj, bļeģ, tas nav mans mētelis, viņa viņu savāca" bļēēēģ, vienkārši :DDD

un vēl mēs esam nonākušas līdz tam, ka mums mikriņā mazs puisītis palūdz, lai mēs tik daudz nelamājamies. hahahaha

vakardiena arī bija jauka. satikt lieliskus cilvēkus un pavadīt laiku roka cepurē, kas vienmēr ir kruts, bija patiešām lieliski. pietam, beidzot satiku arī luīzi.

un atkal jau dzīve man parāda to, ka, ja cilvēkam tevi nevajag, tad arī tev nevajag viņu.

bet tikai šoreiz ir tā, ka nav pat tā ļoti žēl vai kaut kā tā, manuprāt.

tikai žēl, ka ir jāiet cauri tik daudz kam un ir jāpaiet ilgam laikam, lai nonāktu pie secinājuma, ka viņiem nevajag tevi.

jocīgi tikai, ka kādreiz tie cilvēki bija tik ļoti svarīgi un nozīmīgi, bet tagad nekā, bet es pasmaidīšu, kad atcerēšos par tiem labajiem laikiem un noteikti par to nav jānožēlo.

man skan jim sturgess - across the universe un ir vienkārši labsajūta.