equinox

parunāt par ikdienu? par šodienu? why not?

mana šodiena sastāvēja no pilnīgi bezjēdzīgas un nogalinoši garlaicīgas dienas skolā, pietam, es nenormāli migu ciet visu laiku un tikai kafija mani kaut cik turēja pie dzīvības. es pat nolaidos līdz tam, ka es biju gatava garajā aiziet ar katrīnu uzkurīt, bet nevienam vairs nebija ko.

bet, patiesībā, man pēdējā laikā ir pilnīgi pohuj ko un kāpēc es daru. es necenšos nekam atrast iemeslu vai apdomāt, man vienkārši ir pohuj. tā nu tas ir. es tikai cenšos izprast, kas ar mani notiek.

bet dienas otrā puse pavērtās tiešām ļoti labi.

ar annu aizbraucām pie omes māsas, pāēdām un aizgājām uz krēsluku. noskatījos arī uz lielā ekrāna. man riktīgi iecepīja cinamon, daudz labāks nekā forums. savādāka atmosfēra, tā jaukāk un foršāk . mums deva krēslas plakātus bez maksas. haha un, protams, protams, ka grāmata bija labāka, bet cienu režisoru par to, ka viņš spēja dažas emocijas parādīt ļoti labi, jo tik dziļi kā grāmatā bija, it īpaši šajā, ir ļoti grūti atveidot uz

ekrāna, manuprāt.

izejot no filmas, apmeklējot jaunu vietu, man palieka patiesi labāk, tik tiešām. parādījās tas jaukais pozitīvisms. laikam 50% man bija taisnība par ar mani notiekušo, man vajag jaunu vidi, jaunu vietu. 17 gadu ilga rutīna. es laikam tik tiešām nevaru izturēt neko tik ilgi.

tad mēs aizmaucām pie kurmja geja un spēlējām gičiņas, ēdām mandarīnus un čill. aizmaucām līdz pagalmam, es iedzēru aliņu, kā jau pienākas 5dienai, iedevu dāvim vienu krēslas plakātu haha un kratījos mājās.

esmu diezgan izpumpēta pēc šīs nedēļas, tāpēc tik tiešām nekādu ballīti negribējās. gan jau nākamnedēļ.

noskatīšos mazliet seriālu un došos saldā, ilgi gaidītā miegā.