tukšums

mani patiešām brutāli plosa tukšums, kas nepāriet un liekas, ka kļūst aizvien lielāks.

esmu tik pateicīga kurmim par vakardienas pankūku cepšanu un ugunsgrēku, un gigamega lielo pankūku, kas to mazliet aizpildīja un žeņai, un nedaudz improvizācijai.

starpcitu, žeņai uz dzimeni dāvinās nelielu ceļojumu tētis un mēs laikam ziemas brīvlaikā mauksim uz tallinu uz pāris dienām. hehe

man patīk arī krēslas 4tā grāmata, kura nepārtraukti ir interesanta un bez garlaicīgiem fragmentiem, kas ievelk un domas pilnīgi aizved kaut kur citur, prom no tukšuma un arī spēj to nedaudz piepildīt, jā.

gribēju braukt uz liepāju, bet rīt vakarā brālis jāpieskata, tāpēc nav jēgas.

rīt vēl patupēšu mājās, bet no 4dienas līdz 7dienai ir plāns blandīties un ballēties.

jariks un dāvis ir retardi, bet vienalga kruti, ka viņi tā aizbrauca.

žēl tikai, ka viņi netika tālāk par ogri un es vairs nesaņemšu zvanus un viņu stāstus, lai pasmietos vai pameklētu viņiem naktsmājas.

laikam viss, kas mani tgd priecē un viss, ko es izjūtu.

aij, nahuj, bļaģ.

dodos pie gg jaunās sērijas.

dziesma nenormāli cepī -

death cab for cutie- meet me on the equinox