gadās tā, ka tev ir kāds, kas ir ļoti dārgs, tad pienāk tas brīdis, ka tu sāc justies tā it kā tāda attieksme ir tikai no tavas puses. pēc tam tu gribi sagaidīt to pašu attieksmi no otra cilvēka, zemapziņā tu gribi pārbaudīt kā tad ir. pēc tam seko divas iespējas - labā un sliktā. šoreiz sekoja sliktā, jo otrais cilvēks pats mainījās, viņai sāka sakāpt riktīgi, tu klusē, gaidi, kad viņa vismaz uzrakstīts un nekā. lai arī kā tev gribētos uzrakstīt un izrunāties, tu klusē un, iespējams, naivi gaidi. sākumā sāp, tu pārdzīvo, bet klusums no otrās puses turpinās. tu redzi kā mainas tas cilvēks, pietam, ne uz labāko pusi, tu gribi palīdzēt, bet tu nu jau iespīties un neko nesaki. paiet ilgāks laiks, tu sāc pierast, ka šī cilvēka vnk. NAV, viss, tu atradinies. . jā, draudzība mēdz izzust arī tā.

man vajadzēja izlikties.