Tuesday, April 14


is there anybody going to listen to my story
all about the girl who came to stay?
she's the kind of girl you want so much
it makes you sorry
still you don't regret a single day...

jap, es sāku skatīties tik sen neredzēto across the universe, bet..
tad atnāca Ieva ar Žeņu, pāēdām, papļāpājām, uzpīpējām uz balkona un tā. tagad cilvēki nāk no skolas un man ir ar ko parunāt vismaz skypā.
bet šodiena līdz šim brīdim pagāja diezgan ātri, izgulējos forši, tāpēc garlaicība tik ļoti nenomocīja.

vakar naktī domāju, ka es nomiršu vnk.
uzsmērēju k-kādu smēri, kura ķipa silda vai ko tur, sākumā vispār nekas, pēc tam vnk. brutāli sāka dedzināt, es nezināju kur likties, es vnk. kaut kādu pusotru stundu mocījos savās sāpēc, bet pēc tam nomierinājās un es uzreiz atlūzu.
vismaz kājai labāk palika, bet joprojām līdz galam nevaru iztaisnot un paiet normāli.
domāju, ka rīt vēl mājās un ceturtdien uz skolu.

tik jobani, ka Irbe pateica Robertam par Aiši un Santu, bļē.
es tak teicu, lai nesaka.
stulbi, kad tu uzticies, bet tevi piepiš.
sanāk, ka es Dāvim varu uzticēties vairāk nekā Irbei.
jā, laikam tā ir.

papļāpāšu laikam vēl ar kādu mazliet un turpināšu skatīties atu.
izbaudiet šo saulaino dienu.
kā man gribas ārā. gaisu un saulīti.
nevaru izturēt tādā laikā sēdēt mājās.

No comments:

Post a Comment